1923Turk

[gratefulkaterine]

Atzīšos, es nekad neesmu bijis azartisku spēļu fans. Man vienmēr šķita, ka kazino ir kaut kas tāls, svešs, paredzēts cilvēkiem ar citādāku dzīves ritmu. Es strādāju par automehāniķi, manai dienai ir skaidrs grafiks, un vakaros es labprātāk skatījos seriālus vai lasīju par mašīnām. Bet pagājušajā nedēļā notika tas, ko es pats līdz galam neizprotu. Viss sākās ar pavisam parastu garlaicību.

Tas bija trešdienas vakars. Līdz mašīnas remonta beigām man bija jāgaida vēl vismaz stunda, jo detaļas atveda vēlāk nekā solīts. Es sēdēju savā garāžā, nosmērēts līdz elkoņiem, un mēģināju izdomāt, kā pavadīt laiku. Telefonā ritēja ziņas, visas lentes bija izlasītas. Un tad es atcerējos, ka mans draugs, kurš strādā par programmētāju, kādā sarunā bija pieminējis, ka viņam patīk uzspēlēt tiešsaistes kazino mājaslapā vavad. Viņš teica, ka tur esot ļoti vienkārši un, pats galvenais, godīgi. Es sākumā pasmējos, jo padomju laikos audzinātiem cilvēkiem šādas lietas šķiet aizdomīgas. Bet tajā vakarā garlaicība ņēma virsroku.

Es nomazgāju rokas, iegāju savā istabā un ar telefonu uzsāku meklēt informāciju. Viss izrādījās krietni vienkāršāk, nekā es biju iedomājies. Atradu oficiālo lapu, reģistrācija prasīja tikai dažas minūtes. Nekādu lieku dokumentu, nekādu sarežģītu verifikāciju. Vienkārši ievadi epastu, izdomā paroli, un esi gatavs spēlēt. Es pats sev teicu: ""Neviens tevi neredz, tu neko neriski, vienkārši pamēģini."" Protams, pirms tam es rūpīgi izlasīju noteikumus, pārbaudīju licences, un tas mani pārliecināja vēl vairāk. Juridiski viss bija tīri, un cilvēki forumos rakstīja pozitīvas atsauksmes. Šī vavad lapa man sāka šķist pat interesanta.

Pirmās pusstundas laikā es nesapratu, kur ko īsti nospiest. Bet interfeiss bija draudzīgs, un man nebija jāzvana draugam, lai prasītu padomu. Es izvēlējos vienkāršu spēli, kuru zināju vēl no jaunības kafejnīcām – spēļu automātu. Tikai tagad tas viss bija daudz krāsaināks, mūsdienīgāks, ar skaņu un animāciju. Sākumā es liku mazas likmes, tikai pa kādiem desmit centiem, lai saprastu mehāniku. Pēc desmit minūtēm es jutos daudz pārliecinātāks, un tad notika tas, ko es negaidīju. Mana bilance uzlēca no dažiem eiro līdz gandrīz piecdesmit. Sajūta bija neaprakstāma. Tas nav tikai naudas jautājums, tā ir tā adrenalīna deva, kas nāk ar katru griezienu.

Vakarā es sapratu, ka vavad ir ne tikai izklaide, bet arī sava veida meditācija. Klausies, es zinu, ka daudzi pasmaidīs, bet es runāju pilnīgi nopietni. Kad es griežu tos rullīšus, es ne par ko nedomāju. Aizmirstas garāža, detaļas, ļaudis, kuriem vajag remontu. Palieku tikai es un spēle. Varbūt tieši tāpēc man patīk šī lapa. Un pats interesantākais ir tas, ka tur ir ļoti godīga attieksme pret spēlētāju. Piemēram, vienā vakarā man izdevās laimēt trīsdesmit eiro, es uzreiz izdrukāju sev pārskaitījumu, un nauda nonāca kontā nākamajā dienā. Bez kavēšanās, bez liekiem jautājumiem. Tas mani patīkami pārsteidza.

Es neteikšu, ka kazino kļuvis par manu jauno hobiju. Nē, tā nav taisnība. Man vienkārši patīk reizēm, kad ir brīvs vakars un labs garastāvoklis, atvērt šo lapu un uzspēlēt. Es esmu noteicis sev stingru budžetu – desmit eiro mēnesī, ne vairāk. Ja sanāk laimēt, lieliski. Ja nē, es neuztveru to kā zaudējumu, bet kā maksājumu par piedzīvojumu. Un, jā, vienu reizi man gadījās arī mazāks prieks – kad laimēju piecpadsmit eiro, spēlējot klasiskos augļus. Smieklīgi, bet tas sagādāja vairāk prieka nekā jebkura dāvana.

Es zinu, ka daudzi mani draugi netic, ka tas var būt godīgi. Viņi domā, ka tur viss ir ieprogrammēts, lai paņemtu pēc iespējas vairāk naudas. Bet es varu teikt tikai vienu – manā pieredzē viss bija kārtībā. Un, pats galvenais, šī spēle man deva iespēju atpūsties, neizejot no mājas. Kad ārā līst lietus, kad visi ir apnikuši, kad gribas kaut ko savu, es ieslēdzu datoru un atvēru vavad. Man nav jāģērbjas, nav jābrauc uz otru pilsētas galu, nav jārunā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Viss notiek manā istabā, manā tempā, ar maniem noteikumiem.

Mani mazliet uztrauc tas, ka cilvēki bieži pārspīlē. Ir tādi, kas saka ka viņi ar kazino nopelna maizi. Tā nav taisnība. Nē, es saprotu, ka dažiem veicas, bet tas ir izņēmums, nevis likums. Manā skatījumā šī lapa ir izklaide, nevis naudas pelnīšanas instruments. Ja es laimēju, es ātri noformēju izmaksu un necenšos noturēt laimi tālāk. Es esmu iemācījies, ka labākais variants ir būt mierīgam un nebūt mantkārīgam. Tas, starp citu, ir vērtīgs dzīves princips kopumā. It īpaši mums, latviešiem, kuriem patīk visu izanalizēt un pārmērīgi rīkoties.

Nobeigumā gribu teikt, ka nav jābaidās izmēģināt jaunas lietas. Ja tev ir sakārtota galva un saproti, ka spēle ir tikai spēle, tad tā var sniegt patīkamus brīžus. Manā dzīvē tas ir kā maza saldējuma deva pēc smagas darba dienas. Es neesmu kļuvis par atkarīgu cilvēku, es neesmu iztērējis vairāk, nekā varu atļauties, un esmu guvis tikai pozitīvas emocijas. Varbūt arī tev ir vērts pamēģināt, vismaz tādēļ, lai saprastu, vai tā ir tava lieta. Bet galvenais – nekad nezaudē prātu un vienmēr atceries, ka dzīvē ir daudz svarīgākas lietas par spēli. Man tā vismaz lie